Lisičanska (Lysychansk)
Pirmās apdzīvotās vietas tā sauktajā Mežonīgajā laukā Siverskijdonecas labajā krastā 1753. gadā nodibināja no turku jūga izbēgušie un pārceļojušie serbi, horvāti, bulgāri un valahi, kā pierobežas militāro nometinājumu. 1795. gadā uz šo ciemu zemes tika ierīkota pirmā izpētītā Doņecas akmeņogļu baseina akmeņogļu ieguves šahta, pie kuras izaugušais kalnraču ciemats tika nosaukts pēc netālās Lapsu gravas (Лисячя балка). 1799. gadā pie raktuvēm tika organizēta ogļu koksēšana. Līdz 1802. gadam Lisičanska bija vienīgais Krievijas impērijas akmeņogļu ieguves rajons. 1806. gadā Lisičanskā tika atvērta Ukrainā pirmā kalnu inženieru mācību iestāde. 1879. gadā Lisičanska tika savienota ar dzelzceļa līniju. 1938. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Donbasa kara laikā 2014. gadā Lisičansku uz dažiem mēnešiem ieņēma separātisti, bet Ukrainas armija pilsētu atguva. 2022. gada 3. jūlijā to atkal ieņēma Krievijas karaspēks.
Ģeogrāfiskā karte - Lisičanska (Lysychansk)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
RU | Krievu valoda (Russian language) |
PL | Poļu valoda (Polish language) |
UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |